Ruberoīds jeb uzkausējamais ruļļu materiāls

Šajā sadaļā vairs netiek aplūkoti bituma-papes materiāli vai oksidētā bituma vārīšanas metodes, kas nu jau pieder pagātnei. Tautas apziņā vārds “ruberoīds” vien saglabājies kā apzīmējums bitumena mīkstajiem jumta segumiem.

Mūsdienu “ruberoīds” jau ir polimēru-bitumena materiāls. Šis jumta segums sastāv no vairākiem slāņiem, katrs no tiem veic noteiktu funkciju.
Ruļļu materiāli tiek klasificēti noteiktās klasēs, ko nosaka polimēru masas attiecība pret bitumenu. Jo vairāk polimēru, jo dārgāks materiāls, taču augstāka klase. Jo augstāka klase, jo lielāks temperatūras diapazons, kurā jumta segums paliek nemainīgs.

Šie polimēri dalās divās grupas – APP un SBS. Bitumena masā jumta seguma ražošanas procesā tiek vienmērīgi iemaisīts kāds no šiem polimēriem vai arī abi kopā. Lieki piebilst, ka “klasiskajā” ruberoīdā šādu modifikatoru nebija.

Ja jumta seguma nosaukumā figurē apzīmējums APP, tas nozīmē, ka ražotājs ir paredzējis šī materiāla ekspluatāciju Dienvideiropai raksturīgajā klimatā; tas saglabās savu stabilitāti augstās temperatūrās, taču pie temperatūras zem nulles zaudēs plastiskumu, kas nozīmē mikroplaisu rašanos. Latvijas klimatiskajos apstākļos šādu jumta segumu var nākties atjaunot tikpat bieži kā agrāko laiku ruberoīda jumtu.

Savukārt ja ražošanas procesā pievienots SBS modifikators noteiktās proporcijās, tad tas būs paredzēts mērenam klimatam ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Jumta segums ar šo plastifikatoru ļoti karstā klimatā zaudēs savu virsmas stabilitāti neatkarīgi no tā klases, taču noteiktās temperatūrās zem nulles nodrošinās jumta seguma lokanību, neļaujot tam lūzt. Šo diapazonu – īpaši zemām temperatūrām – var paplašināt, izvēloties premium klases materiālu.

Par atbilstošu cenu iespējams iegādāties arī polimēr-bitumena jumta segumu, kurā apvienoti gan APP, gan SBS modifikatori, kas nodrošina materiālam pilnīgu stabilitāti jebkādos klimatiskajos apstākļos.

Kā vēsta nosaukums, uzkausējamais ruļļu materiāls (mūsdienu “ruberoīds”) tiek ražots ruļļos un uz jumta tiek nostiprināts, to uzkausējot ar gāzes degli. Materiāla slejas šuvē pārklājas un tādējādi tiek sakausētas kopā, veidojot izturīgu un drošu klājumu.

Ruļļu materiālu kā hidroizolācijas segumu klāj tiešā veidā uz ugunsdrošām virsmām, savukārt gadījumā, ja to paredzēts klāt uz kādas viegli uzliesmojošas virsmas (piemēram, uz neēvelēta dēļu klāja), sākumā nepieciešams uzklāt pašlīmējošo apakšklāju. Jumtiem, kas pamatā tiek siltināti ar putupolistirolu, nepieciešama cietās akmensvates virskārta, pirms tiek klāts jumta segums.

Pretēji populāram uzskatam, ka ruļļu materiāls ir piemērots pārsvarā plakanajiem jumtiem, to var klāt arī uz stāvām virsmām, materiālu šuvēs stiprinot ar speciālām metāla paplāksnēm, taču nav ieteicams šādā tehnikā aplīmēt metāla pusloka angārus, jo materiāla virskārtā esošā akmens smalce bremzē sniega noslīdēšanu no angāra augšējās daļas, kā rezultātā sniega slodze var izraisīt angāra sabrukšanu.

Uzkausējamā ruļļu materiāla salīdzinājums ar klasiskā ruberoīda jumtu:

  • ruļļu materiāls ir ātri uzklājams, izmantojot speciālo gāzes degli; nekādu piķa katlu un papes klāju;
  • ruļļu materiāla virsklāju sedz akmens smalce, kas to pasargā no saules UV starojuma un mehāniskiem bojājumiem; nav nepieciešams bērt uz jumta akmens vai oļu aizsargslāni;
  • mūsdienu ruberoīds ir mehāniski izturīgs, pateicoties tā sastāvā esošajam armējumam;
  • polimēr-bitumena sastāvā esošie plastifikatori būtiski paplašina temperatūru diapazonu, kurā bitumens nelūst un nekļūst šķidrs;
  • mūsdienu ruberoīds nodrošina hidroizolāciju pat uz pilnīgi plakanām virsmām;
  • atšķirībā no “klasiskā” ruberoīda ruļļu materiāla kalpošanas ilgums ir 25–30 gadi (premium klase).

Nepieciešama konsultācija?

Tev ir jautājumi par savu objektu? Nepieciešami darbu aprēķini?