Jumta siltināšana
Ēkas, kas tiek apkurinātas, parasti tiek arī nosiltinātas. Jumta siltināšana ir svarīgs posms ēkas energoefektivitātes uzlabošanā. Dažādi pētījumi liecina, ka caur nenosiltināta jumta konstrukcijām tiek zaudēti 20–30 % ēkas iekštelpu siltuma apkures sezonā.
Taču praktiskais ieguvums, ko sniedz jumta siltināšana, jūtams arī karstajā sezonā. Nosiltināts jumts pasargā ēkas iekštelpas no sakaršanas, ko rada saules starojums.
Kas ir siltumizolācijas materiāls?
Siltumizolācijas materiāli iedalās divās lielās grupās:
- ķīmiski sintezēti polimēri, no kuriem ražo PIR putu, XPS vai EPS putupolistirolus – tie ir viegli siltumizolācijas materiāli ar iekapsulēta gaisa kamerām, ūdensdroši (sevišķi XPS jeb ekstrudētais putupolistirols), taču lielā temperatūrā tie kūst, tāpēc jumta siltināšanas laikā pirms jumta seguma kausēšanas jāieklāj cietā akmensvate;
- termiski apstrādāti minerāli, no kuriem iegūst šķiedru pavedienus, kurus, tālāk formējot, iegūst minerālvati dažādās formās un blīvumā. Atkarībā no ražošanā izmantotā minerālu veida minerālvate tiek iedalīta akmensvatē vai stiklavatē. Jumta siltināšanā parasti tiek izmantota akmensvate.
Ja akmensvatē iekļuvis ūdens vai kondensāts – sūces rezultātā, kā arī pavirši ieklātas/nesalīmētas tvaika izolācijas plēves vai difūzijas membrānas dēļ –, tā zaudē savas izolējošās īpašības, līdz ar to jumta siltināšanai mazinās nozīme; tāds pat rezultāts sagaidāms gadījumos, kad jumta siltināšana veikta konceptuāli nepareizi un rezultātā akmensvatē rodas caurvējš.
Plakanā jumta siltināšana
Uz plakanajiem jumtiem jumta siltināšana jāveic jomas profesionāļiem aizsargtērpā, jo jebkurā gadījumā
tiek uzstādīta īpaši cieta akmensvate. Montāžas laikā tā izdala smalkus putekļus, kas kairina ādu un elpceļus.
Plakano jumtu akmensvates struktūra ir veidota kā blīvs režģis, kas iztur lielu statisko slodzi. Ja jumta siltināšanas laikā loksnes tiek vairākkārt pārvietotas, režģis tiek salauzts un loksnes kļūst mīkstas. Minimālais pieļaujamais plakano jumtu akmensvates blīvums ir 110 kg/m 3 apakšslānim un 160 kg/m 3 – īpaši cietajai virskārtai. Akmensvatē ar mazāku blīvumu laika gaitā radīsies virsnormas iesēdumi. Nav pieļaujama jumta siltināšana tikai ar apakšējo slāni bez īpaši cietās akmensvates virskārtas. Veicot jumta siltināšanu, izmantojot putupolistirolu, tas jānorobežo no visiem konstruktīvajiem mezgliem ar akmensvati ugunsdrošības nolūkā. Pirms jumta siltināšanas ir jāizveido hermētiska tvaika barjera.
Vislabākā tvaika barjera ir:
- betona pārseguma jumtam – uzkausēts hidroizolācijas ruļļu materiāla apakšklājs;
- tērauda nesošā profila jumtam – pašlīpošā tvaika barjera ar alumīnija folijas pārklājumu (piem.,
TECHNOELAST VB 500 SELF).
Plakano jumtu siltināšanā tiek izmantoti speciāli teleskopiskie neilona stiprinājumi siltumizolācijas un hidroizolācijas apakšklāja stiprināšanai pie jumta pamatnes. Fasādes dībeļu izmantošana jumta siltināšanā ir kategoriski aizliegta.
Slīpā jumta siltināšana
Jumta siltināšanai tiek izmantota minerālā vate loksnēs vai ruļļos. Šī minerālvate būs krietni mīkstāka gan par fasādes, gan plakano jumtu vati un līdz ar to arī lētāka.
Jumta siltināšanas laikā minerālvate starp spārēm tiek iestrādāta ar nelielu rezervi, lai materiāla sēšanās laikā nerastos tukša telpa kores daļā.
Antikondensāta plēve mūsdienu jumtu sistēmā vairs netiek plaši pielietota, jo tai nepieciešama vēdināšana no abām pusēm, kas apgrūtina jumta siltināšanu. Jumta siltināšanas darbu rezultātā tiek ne tikai novērsta lāsteku veidošanās pie jumta malas, samazināts patērēto energoresursu kaloriju daudzums, bet arī uzlabots komforts iekštelpās.
Labāki tvaika izolācijas rezultāti tiek iegūti, ja pirms jumta siltināšanas starp spārēm tiek ieklāta difūzijas membrāna ar marķējumu pret iekštelpu. Savukārt pēc jumta siltināšanas difūzijas membrāna tiek ieklāta ar marķējumu uz augšu un šuves kārtīgi salīmētas, lai gaisa plūsma pa vēdināšanas kanālu neiekļūtu vatē.